IP adrese ir unikāls numurs, kas ir gandrīz visām tīkla ierīcēm. Ir vairāki IP adrešu veidi, no kuriem katrs ir atbildīgs par noteiktu parametru.
Kas ir IP adrese?
IP adreses tiek attēlotas ar vairākiem numuriem: vai nu 32 bitu, vai 128 bitu, atkarībā no versijas, kuru izmanto, lai izveidotu savienojumu. Katra IP adrese tiek rakstīta četru numuru veidā desmit ciparu sistēmā, un tos atdala punkti. Piemēram, IP adrese varētu izskatīties šādi: 192.168.0.1. IP adrese pati par sevi sastāv no diviem elementiem: tīkla numura un izmantotā mezgla numura. Ir vērts atzīmēt, ka, ja datori atrodas lokālajā tīklā, tad IP adresi sistēmas administrators tieši izplatīs no iepriekš rezervētajām adresēm. Ja dators ir savienots ar globālo tīklu, tad IP adresi izsniedz ISP.
IP adrešu šķirnes
IP adreses var atšķirties viena no otras ne tikai pēc skaitļiem, bet arī pēc izskata. Kopumā ir četri IP adrešu veidi, tie ir: ārējā adrese, iekšējā, statiskā un arī dinamiskā. Katrai no šīm sugām ir savas unikālās īpašības, priekšrocības un trūkumi. Piemēram, gadījumā, ja personālā datora lietotājam ir ārēja IP adrese, viņš to var viegli izveidot, lai ar viņu izveidotu savienojumu citi cilvēki no interneta, pat tie, kuru nodrošinātājs atšķiras no izmantotā. Iekšējā IP adrese ir tieši pretēja iepriekšējai opcijai. Šajā gadījumā tie cilvēki, kuru nodrošinātājs nav tas pats, kas lietotājs, nevarēs izveidot savienojumu ar tīklu. Statiskā IP adrese nozīmē, ka lietotāja IP adrese vienmēr būs vienāda un nekad nemainīsies. Ir vērts atzīmēt būtisku šādas adreses trūkumu, proti, ja lietotājs tiek bloķēts kādā resursā, viņš nekādā veidā nevarēs atgūt. Dinamiskā IP adrese ir adrese, kas mainās visu laiku, kad lietotājs atkal piesakās internetā, pārstartē maršrutētāju vai modemu vai pārstartē datoru, tas ir, adrese mainās ar katru jaunu savienojumu.
Rezultātā izrādās, ka var būt tikai četri IP adrešu veidi: ārējā statiskā, ārējā dinamiskā, iekšējā statiskā vai iekšējā dinamiskā. Ārējā statiskā nozīmē, ka pilnīgi visi cilvēki var izveidot savienojumu, un IP nekad nemainīsies. Ārējā dinamika - visi varēs izveidot savienojumu vienādi, tikai ar katru jaunu savienojumu cilvēkiem būs jāpiešķir jauna adrese. Iekšējā statiskā - savienojumu varēs izveidot tikai tie cilvēki, kuriem ir līdzīgs tīkla izplatītāja lietotājs, un adrese nemainīsies. Iekšējā dinamika nozīmē, ka adrese vienmēr mainīsies, un tā visu laiku būs jādod cilvēkiem, un tajā pašā laikā savienojumu var izveidot tikai cilvēki ar vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju.
