Ķīna pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā valsts pasaulē. Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanu tajā dzīvoja aptuveni 1 miljards 348 miljoni cilvēku. Pēdējo gadu desmitu laikā Ķīna, kas ir guvusi milzīgu izrāvienu zinātnes un rūpniecības jomā, ir kļuvusi par valsti ar vienu no visvairāk attīstītajām ekonomikām un ir pirmajā vietā zelta un valūtas rezervju ziņā.
Ilgu laiku stingras politiskās un ideoloģiskās sistēmas dominēšanas dēļ Ķīnas pilsoņu piekļuve internetam bija ierobežota. Piemēram, tikai 1993. gadā Pekinas Augstas enerģijas fizikas institūts varēja izveidot savienojumu ar tīklu. Un 1995. gadā China Telecom, izmantojot divus kanālus, kas savienoja Ķīnu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, sāka sniegt interneta pakalpojumus, izmantojot tālruņa līnijas - DDN un X.25 tīklu. Šo kanālu joslas platums pēc mūsdienu standartiem izskatās smieklīgs: 64 KB / s. 1997. gadā valstī jau bija aptuveni 300 tūkstoši datoru, kas savienoti ar internetu, un aptuveni 620 tūkstoši lietotāju.
Nu, patlaban, ņemot vērā to pilsoņu skaitu, kuri regulāri lieto internetu (apmēram 298 miljoni), Ķīna ir izvirzījusies pasaulē visaugstāk, atgrūžot ASV. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām no šiem 298 miljoniem cilvēku aptuveni 210 miljoni cilvēku veic dažādus pirkumus, izmantojot globālo tīklu, un vairāk nekā 44 miljoni apmaksā rēķinus. Lielākā daļa lietotāju ir savienoti ar ātrgaitas internetu, izmantojot tādus pakalpojumu sniedzējus kā China Telecom, China Unicom, China Mobile.
Ķīnas komunistiskās partijas vadība dod priekšroku piesardzīgai politikai pret lietotājiem. Atzīstot, ka internets ir ļoti noderīgs izglītībai un uzņēmējdarbībai, varas iestādes vienlaikus cenšas ierobežot piekļuvi vietnēm, kurās ir neķītrs materiāls vai tiek izplatītas nevēlamas (no varas iestāžu viedokļa) idejas. Tīmekļa lapas filtrē pēc valsts drošības darbinieku ģenerētiem atslēgvārdiem un vietņu adrešu melnā saraksta. Ārvalstu meklētājprogrammas tāpat filtrē meklēšanas rezultātus.
Lai varētu izmantot tīklu interneta kafejnīcās, lietotājiem jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti. Ķīnas galvaspilsētā interneta kafejnīcu īpašniekiem ir jāaprīko telpas ar videonovērošanas kamerām un jāglabā apmeklētāju uzskaite.
